Sazinieties ar mums
+370 (675) 00 737
info@auksinesvajone.lt
Melnie dimanti nav viena un tā pati dimantu šķirne. Daļa no tiem ir dabīgi „Fancy black“ dimanti, kuru tumšo krāsu nosaka daudzie ieslēgumi vai citas struktūras īpatnības, savukārt karbonāds ir reta, poraina, polikristāliska dimanta forma. Tieši par karbonādo izcelsmi tiek izvirzīta kosmiskā hipotēze, taču tā līdz šim nav galīgi pierādīta.
Īsā atbilde – iespējams, daži karbonādo, taču zinātne to vēl nav apstiprinājusi. Svarīgākais, kas jāzina:
Tieši šis noslēpums ir viens no iemesliem, kāpēc karbonado tik ļoti intriģē ģeologus un juveliermākslas cienītājus.
Ikdienas valodā par „melno dimantu” var saukt vairākus diezgan atšķirīgus akmeņus. Tas ir svarīgi, jo to krāsas izcelsme, struktūra un vērtējums var būt pilnīgi atšķirīgi.
Tas ir dabiskais dimants, kura ļoti tumšo izskatu bieži rada liels daudzums:
Šādi dimanti var būt no caurspīdīgiem līdz gandrīz pilnīgi necaurspīdīgiem.
Dažu dimantu melnā krāsa tiek iegūta vai pastiprināta, apstrādājot akmeni. Piemēram, šim nolūkam var izmantot karsēšanu, kuras rezultātā jau esošajos mikroplīsumos veidojas tumšs grafīts. Tāpēc, vadoties tikai pēc krāsas, nevar secināt, ka melnais dimants noteikti ir dabīgi melnā krāsā.
Tas ir dabīgi izveidojies polikristālisks dimanta materiāls, kas sastāv no daudziem ļoti maziem, dažādos virzienos orientētiem dimanta kristāliem. Tas bieži vien ir:
| Īpašība | Dabīgs „Fancy black“ dimants | Carbonado |
|---|---|---|
| Struktūra | Parasti viens dimanta kristāls | Daudz pieaugušu mikrokristālu |
| Izskats | Melns vai ļoti tumšs | Bieži melns, pelēks vai brūngans |
| Krāsas cēlonis | Ieslēgumi, radiācijas pēdas vai struktūras defekti | Pilnībā polikristāliska, necaurspīdīga struktūra |
| Porainība | Ne vienmēr | Ļoti raksturīgs |
| Atrastās vietas | Dažādi | Visplašāk dokumentēts Brazīlijā un Centrālās Āfrikas Republikā |
| Hipotēze par kosmisko izcelsmi | Parasti neattiecas | Jā, viena no izvirzītajām teorijām |
| Izmantošana juvelierizstrādājumos | Bieži | Ievērojami retāks |
Parastie gemoloģiskie dimanti visbiežāk ir atsevišķi kristāli. Carbonado vairāk atgādina ļoti cieši saistītu mikroskopisku dimanta kristālu masu. Tā struktūrā var atrast:
Tieši šāda struktūra carbonado piešķir ne tikai neparastu izskatu, bet arī ļoti lielu mehānisko izturību. Vēsturiski carbonado tika pat novērtēts kā rūpniecības materiāls griešanai un urbšanai jau krietni pirms tam, kad melnie dimanti kļuva par modernu juvelierizstrādājumu akcentu.
Viens no dīvainākajiem faktiem par karbonādu ir tā ļoti ierobežotais ģeogrāfiskais izplatījums. Labi dokumentēti karbonāda atradumi saistīti ar:
Šīs teritorijas šodien atrodas Atlantijas okeāna pretējās pusēs. Tomēr senatnē to ģeoloģiskās daļas bija savienotas kopējos superkontinentos. Tas pats par sevi neapliecina karbonādo izcelsmi, taču sniedz zinātniekiem svarīgas norādes, mēģinot izprast, kā šī neparastā dimanta forma varēja rasties.
Daži pētījumi norāda uz aptuveni 2,6–3,8 miljardu gadu vecuma diapazonu. Tomēr karbonādu datēšana nav tik vienkārša kā parastajiem dimantiem, jo tajos trūkst daļas tipisko minerālo ieslēgumu, pēc kuriem bieži tiek pētīta dimantu ģeoloģiskā vēsture. Tāpēc to precīzs veidošanās laiks, tāpat kā to izcelsme, joprojām ir zinātnisko diskusiju temats.
Karbonado ļoti atšķiras no parastajiem dimantiem, kas veidojas mantijā. Pētniekiem jautājumus rada:
Šo atšķirību dēļ radās teorija, ka karbonāds varētu būt veidojies nevis Zemes dziļumos, bet gan ārpuszemes vidē.
Viena no iespaidīgākajām teorijām apgalvo, ka karbonāds varētu būt radies oglekļa bagātā kosmiskā vidē. Saskaņā ar šo hipotēzi dimantu saturošais materiāls varēja veidoties:
Vēlāk šāda dimanta viela varēja nonākt uz Zemes kopā ar meteorīta vai asteroīda materiālu ļoti agrīnā planētas vēstures posmā.
Gadu gaitā ir ierosināti arī citi modeļi.
Dažas hipotēzes karbonādu saista ar Zemes iekšienē notikušajiem augsta spiediena, temperatūras un ģeoloģiskās pārveidošanās procesiem.
Saskaņā ar citiem modeļiem oglekļa bagātā viela varēja tikt nesaista lielā dziļumā tektonisko plātņu kustības laikā un tur pārveidoties.
Vēl viena teorija saista karbonādu ar milzīgo spiedienu, kas rodas, asteroīdam vai meteorītam saduroties ar Zemi. Šī ir būtiska atšķirība — meteorīta trieciena teorija nenozīmē, ka pats dimants ir ieradies no kosmosā. Saskaņā ar to dimants būtu veidojies uz Zemes kosmiskā ķermeņa trieciena rezultātā.
Tika izvirzīta arī teorija, ka dimanta viela varētu būt radusies urāna un torija radioaktīvo procesu ietekmē.
Pēdējos gados tiek piedāvāti arī modeļi, saskaņā ar kuriem karbonāda priekštecis varētu būt oglekļa bagāts materiāls Zemes plūtā, kas vēlāk nonācis subdukcijas zonā un pārveidojies augsta spiediena ietekmē.
Viens no slavenākajiem mūsdienu paraugiem ir 555,55 karātu „The Enigma“. Šis fasetētais melnais dimants izsolē tika prezentēts kā karbonāda tipa akmens. Tā lielums vēlreiz parādīja, cik neparasti var būt šīs kategorijas dimanti.
„Spirit of de Grisogono“ ir iespaidīgs 312,24 karātu melnais dimants. Tas ir viens no slavenākajiem lielajiem fasetētajiem melnajiem dimantiem un ilgu laiku tika minēts starp vislielākajiem šāda veida dārgakmeņiem.
Sirds formas 115,34 karātu „Gruosi“ dimants tika izslīpēts no daudz lielāka neapstrādāta akmens. Tas kļuva par vienu no atpazīstamākajiem melnajiem dimantiem savas lieluma un neparastās sirds siluetas dēļ.
Laika gaitā melnajiem dimantiem sāka piedēvēt dažādas simboliskas nozīmes:
Dažādās leģendās var atrast arī mistiskus stāstus par to spēju „absorbēt negatīvo enerģiju“ vai sargāt attiecības.
Mēs to nezinām. Kosmiska izcelsme ir viena no karbonādo veidošanās hipotēzēm, taču tā līdz šim nav galīgi apstiprināta. Pastāv arī vairāki modeļi, kas balstās uz procesiem, kuri notikuši uz Zemes.
Nē. Dabiskie „Fancy black“ dimanti un karbonādo ir atšķirīgi dimantu materiāli. Turklāt tirgū ir pieejami arī apstrādāti melnie dimanti.
Dabisko melno izskatu var radīt bagātīgi grafīta vai citu minerālu ieslēgumi, struktūras defekti un dažos gadījumos arī radiācijas ietekmētas zonas. Dažiem dimantiem melnā krāsa tiek piešķirta arī apstrādes procesā.
Uzticami dokumentēti karbonādo atradumi galvenokārt saistīti ar Brazīliju un Centrālās Āfrikas Republiku.
Jā. Tas var būt izcila izvēle cilvēkam, kam patīk kontrastējoši un netradicionāli juvelierizstrādājumi. Ir svarīgi zināt akmens izcelsmi, krāsas raksturu un izvēlēties atbilstošu iestiprinājumu.
Neparasta struktūra, miljardiem gadu sena vēsture, ļoti ierobežoti atraduma vietu skaits un konkurējošas izcelsmes teorijas padara karbonādo par vienu no noslēpumainākajām dimanta formām. Savukārt juvelierizstrādājumos melnais dimants piešķir pavisam citu raksturu – tumšu, kontrastējošu un tālu no klasiskā bezkrāsainā briljanta tēla.
Ja meklējat tieši šādu akcentu, apskatiet „Auksinės Svajonės“ gredzenus ar dārgakmeņiem.
